26.08.14

26. augusts

Tā nu es esmu nolēmusi mazliet atjaunot šo blogu, tā ir noputējis, ka žēl paliek.

Turpināšu bildēt dienas mirkļus, kādi tie nu būs... arī ar mazāku vai lielāku piebildi ;)


Mājās joprojām ņemamies ar Luīzes istabu.... Ša sakarā man ir ļooooti daudz ko teikt..KO?!- daudzko...gan labo,gan ne... Man gribas teikt tāpat kā Elīnai- man liekas, ka es esmu ģeniāla, jo man visu laiku pa galvu riņķo domas.

 Ieskatam-ļoti daudzi pieteicās Luīzei palīgos remontēt istabu, nu tā kā misijas veidā... Un tad nu mani mīļie,man bij ko just... gan to, ka cilvēks no sirds nesavtīgi ķeras klāt tai krāsas bundžai un ņem un pindzelē, bet ir arī tas variants, kad dara, bet skatās uz manis vai es pati to neizdarīšu...protams, ka es nepieļaušu savā mājā, ka man te sveši cilvēki strīdas, kurš tad darīs to vai to- es nē, es nē... protams ņemu un izdaru pati..... Un ja pēc tam cilvēks ieskatās pulkstenī un saka, o, pietiks...būšu kaut ko labu izdarījusi, tad ziniet, man ar visām ādas porām jūtu tā cilvēka patieso seju.. Tas viss bija ķeksīš pēc.. nu tā tas notiek,mēs esam dažādi, un zaudēju nejau es, bet šis cilvēks..diemžēl... Un teikšu kā domāju- stulbākais, ka to visu dara ar Dieva vārdu uz mēles :(

Gribas teikt- Ja tu kādam gribi darīt labu, tad dari to no visas sirds, bez nosacījumiem, aprēķiniem...  Un dari to tā. lai saņēmējs  tam notic un sajūt to...

Nav komentāru: